25 līdz 45 gadus vecs vīrietis ar pamatzināšanām angļu valodā meklē mazkvalificētu vai vidēji kvalificētu darbu lauksaimniecības, būvniecības, transporta vai kokapstrādes nozarēs.

Tā pašlaik izskatās Latvijas vidējais darba meklētājs, kas pēc nodarbinātības raugās ārpus mūsu valsts robežām, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) EURES konsultantu novērojumi.

"Reti kuram nav paņemts kredīts," darba meklētāju raksturojumu papildina darbā iekārtošanas firmas GP Recruitment direktors Ginters Puriņš. "Iepriekš vairāk strādājām ar mazkvalificētu darbaspēku, tagad redzam arī speciālistus. Turklāt agrāk aizbraucēji par iespējamo prombūtnes laiku minēja trīs, sešus mēnešus, varbūt gadu, toties tagad jau viņi rēķinās ar diviem trim gadiem," novērojis G. Puriņš.

Iepriekš par nodarbinātību ārzemēs vairāk tomēr interesējušās sievietes, tagad klientu vīriešu ir gandrīz par trešdaļu vairāk, pastāstīja NVA Nodarbinātības pakalpojumu un attīstības departamenta starptautisko attiecību nodaļas EURES menedžere Žanna Ribakova. Vakances mazkvalificētos darbos un sezonas darbos aktuālas gan bijušas vienmēr. Otrajā vietā stabili turas lauksaimniecības nozare, pieprasītas ir arī vakances būvniecības nozarē, kā arī vakances apkalpojošajā jomā – restorānos un viesnīcās. Augusi interese par nodarbinātību transportā un tirdzniecībā, kā arī par biroja, izglītības un medicīnas darbinieku vakancēm. Jāteic gan, ka brīvo darba vietu skaits ir samazinājies visā Eiropā – vēl pagājušā gada vasarā Eiropas darba mobilitātes portālā bija reģistrēts aptuveni pusotrs miljons darba piedāvājumu no 31 valsts, bet pašlaik to ir kādi 779 tūkstoši. Diezgan liels brīvo darba vietu skaits joprojām ir Lielbritānijā – tur vakanču skaits sasniedz 309 tūkstošus.

Iepriekš NVA faktiski strādāja ar piecām sešām topa valstīm, tagad cilvēki apzina arī citas iespējas, zina teikt Ž. Ribakova. Tāpat cilvēki interesējas par nodarbinātību ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī ASV, Kanādā, Krievijā, arī Austrālijā. "Ap Īriju vairāk bija sacelta ažiotāža un pievērsta īpaša uzmanība. Vienmēr vispopulārākā Latvijas darba meklētājiem ir bijusi Lielbritānija, un es teiktu, ka tur ir lielākais latviešu skaits. Darbaspēka un brīvās personu kustības dati gan ir ļoti grūti identificējami," skaidro EURES menedžere. Stabila interese vienmēr ir bijusi arī par Norvēģiju un Zviedriju. EURES apmeklētājiem populāri galamērķi šķiet arī Austrija un Nīderlande, savukārt Latvijas pierobežā interese ir arī attiecīgi par Lietuvu un Igauniju. Lai gan Latvijas iedzīvotājiem Vācijas darba tirgus ir slēgts līdz 2011. gadam, darba meklētāji, kas pārvalda vācu valodu, aktīvāk interesējas par iespējām strādāt tur. Savukārt pēc darba tirgus atvēršanas Beļģijā un Dānijā šā gada maijā uzreiz pieaugusi arī interese par nodarbinātību šajās valstīs.

"Joprojām pastāv mīts, ka jebkurā citā valstī bez kādām svešvalodas zināšanām var iekārtoties darbā un justies droši. Taču cilvēkam vismaz vidējā sarunvalodas līmenī ir jāzina vai nu viena no populārākajām ES valodām – angļu, vācu vai franču –, vai papildus arī konkrētās valsts nacionālā valoda. Tā iespējams ātrāk un vieglāk adaptēties, jo arī vienkāršu nekvalificētu darbu veikšanai pašlaik konkurence ir ārkārtīgi liela ne tikai starp Eiropas Savienības pilsoņiem, bet arī ar trešo valstu pilsoņiem," skaidro Ž. Ribakova. Latvijas darbaspēku ārvalstīs vērtē atzinīgi, un bieži vien priekšroka tiek dota tieši viesstrādniekiem no mūsu valsts. "Latvietis ir labs darbinieks. Piemēram, agrāk Nīderlandē lielajās dārzniecībās izmantoja poļu darbaspēku, bet tagad viņi izvēlas darbiniekus tikai no Latvijas," skaidro G. Puriņš.

***

UZZIŅAI

• Latvijas pilsoņiem darba tirgus līdz 2011. gadam slēgts Vācijā un Austrijā.

• Pagājušā gada vasarā Eiropas darba mobilitātes portālā bija reģistrēts apmēram pusotrs miljons darba piedāvājumu no 31 valsts, pašlaik apmēram 779 tūkstoši.

• Pašlaik lielākais vakanču skaits, kas pieejams arī Latvijas iedzīvotājiem, ir Lielbritānijā (309 000), Vācijā (184 000), Nīderlandē (57 000), Francijā (35 000),

Dānijā (32 000), Polijā (31 000), Zviedrijā (17 000).

• 2008. gadā kopumā EURES konsultanti snieguši 9051, bet šā gada pirmajā pusgadā – jau 10297 konsultācijas.

Avots: NVA EURES