autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Aptauja: Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju turpmākam atvaļinājumam ārzemēs gatavi tērēt vairāk

oia-416136_1920

Katrs piektais (22 %) Latvijas iedzīvotājs ar nodomu tuvākā gada laikā doties atpūtā uz ārzemēm šim mērķim gatavs tērēt vairāk, nekā tika iztērēts pēdējam atvaļinājumam ārpus valsts, liecina jaunākais “Latvia Tours Ceļojumu indekss”. Tikmēr teju puse (48 %) iecerējuši atvēlēt tikpat daudz līdzekļu, bet 4 % – mazāk nekā iepriekš.

Ceļojumu indekss liecina, ka 2018. gadā viens atpūtas ceļojums uz ārzemēm Latvijas iedzīvotājam izmaksājis vidēji 620 eiro.

Atpūtas budžetu gatavi kāpināt ceļotāji, kuru pēdējās atvaļinājuma izmaksas bijušas zemas

Indekss rāda, ka visgatavākie nākamajai atpūtai ārzemēs atvēlēt vairāk naudas ir tie ceļotāji, kam pēdējais atvaļinājums izmaksājis 249 eiro un mazāk – šo personu vidū 39 % aptaujāto turpmākai atpūtai iecerējuši tērēt vairāk. Tikmēr vairākums (60 %) atpūtnieku, kuru pēdējā ceļojuma uz ārzemēm izmaksas bijušas augstas jeb 800 eiro un vairāk, arī nākamajai atpūtai ieplānojuši tērēt līdzvērtīgu summu. Savukārt katrs desmitais (9 %) to, kuru pēdējais atpūtas ceļojums izmaksājis 500 līdz 799 eiro, nākamajam atvaļinājumam ārzemēs plāno tērēt mazāk.

Jaunu cilvēku vidū katrs desmitais plāno ekonomēt uz nākamo atvaļinājumu

11 % atpūtnieku 18 – 24 gadu vecumā nākamajai atpūtai ārzemēs plāno tērēt mazāk nekā iepriekš. Tikmēr visvairāk to, kas nākamā atvaļinājuma budžetu ieplānojuši paplašināt, ir ceļotāju 35 – 44 gadu vecumā vidū – šajā grupā turpmākai atpūtai vairāk tērēt gatavs katrs trešais (28 %).

“2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, uz pusi sarucis to atpūtnieku skaits, kas nākamā atvaļinājuma izmaksas ieplānojuši samazināt – ja 2017. gadā visu aptaujāto vidū tas bija katrs desmitais (9 %), tad 2018. gadā tas ir vien katrs 25. (4 %). Secinām, ka arvien pieaug to ceļotāju skaits, kas katrai nākamajai atpūtai gatavi tērēt tikpat daudz vai vairāk līdzekļu. Tas varētu būt saistīts ar vēlmi doties ilgākā atpūtā vai izvēlēties tālākus un eksotiskākus galamērķus. Uzkrājot ceļošanas pieredzi, atpūtnieki arī kļūst prasīgāki un, palielinoties ienākumiem, izvēlas augstākas kvalitātes atpūtu,” komentē SIA “Latvia Tours” direktore Ieva Keiša.

Laukos dzīvojošie naskāki palielināt atpūtas izmaksas nekā pilsētnieki

Ja vērtē rezultātus pēc apdzīvotības, laukos dzīvojošo vidū katrs trešais (32 %) gatavs kāpināt ieplānotā atvaļinājuma izmaksas. Salīdzinājumam – pilsētās dzīvojošo vidū ceļojuma budžetu palielināt gatavi teju divtik mazāk jeb 17 %.

Pievienot komentāru