FM: Eksporta pieauguma temps gada sākumā saglabājas straujš

Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2018. gadā februārī liecina, ka eksporta pieauguma temps gada sākumā turpinās. Tas ir pat vēl straujāks nekā pērn, pat neskatoties uz to, ka pērn preču eksporta vērtības pieauguma tempi bija visai strauji, un kopumā bija sasniegta vēsturiski augstākā eksporta vērtība. Februārī preču eksporta vērtība bija par 11,6% lielāka nekā pērnā gadā attiecīgajā mēnesī. Savukārt janvārī eksporta kāpums bija 18,1% gadā griezumā. Tādējādi šā gada divos mēnešos eksporta pieaugums veidoja 14,8%. Jāatzīmē, ka 2017. gadā preču eksporta vērtība palielinājās par 10,0%.

Straujo eksporta pieaugumu nosaka galvenokārt ārējā pieprasījuma pieaugums galvenajās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Noturīga ekonomikas izaugsme gan ES, gan Krievijā veicina pieprasījumu pēc Latvijas precēm. Tā preču eksports februārī uz ES dalībvalstīm kopumā ir palielinājies par 8,3%, savukārt uz Krieviju par 17,3% gada griezumā. Zīmīgi, ka būtisks eksporta kāpums februārī ir fiksēts ne tikai uz tradicionālajiem noieta tirgiem, bet arī uz tādām valstīm, kuras neietilpst lielāko tirdzniecības partneru sarakstā, piemēram, ASV un Turciju. Eksports uz šīm valstīm palielinājies vairāk nekā par 30% februārī. Ārējā pieprasījuma kāpums atspoguļojas arī Latvijas apstrādes rūpniecības datos, jo Latvijā saražoto preču apgrozījums eksportā februārī palielinājās par 9,9% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Lai arī preču eksporta izaugsmē fiksēta vairākās preču grupās, taču kopējo eksporta kāpumu nodrošināja trīs grupas, proti, lauksaimniecības un pārtikas preces, koksne, kā arī mehāniskas un elektroierīces. Zīmīgi, ka tās ir lielākās preču eksporta grupas un kopā veido 56,2% no kopējā preču eksporta februārī.

Lauksaimniecības un pārtikas preču grupas eksports ir palielinājies par 20,3%, pieaugot gaļas, augļu, zivju izstrādājumu un alkoholisko dzērienu eksportam. Taču, noteicošā loma pārtikas produktu straujam kāpumam bija graudaugu eksporta pieaugumam uz Turciju, Nigēriju, Dāniju, Spāniju un Lībiju. Graudaugu eksporta vērtība palielinājās gandrīz četras reizes un kopumā bija straujāka nekā pārējām pārtikas produktu eksportam kopā. Tradicionāli lielāka graudaugu eksporta plūsma ir rudens mēnešos, kad tiek novākta raža, un straujš kāpums februārī visticamāk ir saistīts ar vienreizējiem pasūtītājiem. Līdz ar to tik pat straujš graudaugu eksportu kāpums turpmākajos mēnešos nav gaidāms.

Straujāko izaugsmi kopš pērnā gadā oktobra uzrādīja koka un koka izstrādājumu eksports, vērtībai palielinoties par 15,0%. Gandrīz pēc pusotra gada pārtraukuma, koksnes eksporta kāpums uz Lielbritāniju februārī pārsniedza divciparu skaitli. Pēc sterliņu mārciņas vērtības samazinājuma kopš 2016. gada vidus Latvijas koksnes eksports uz Lielbritāniju bija ļoti svārstīgs un labākā gadījumā palielinājās par dažiem procentiem. Taču februārī koksnes eksports uz Lielbritāniju pieauga par 51,9%, nodrošinot lielāko devumu koksnes eksporta kāpumā.

Savukārt mehānisko un elektroierīču eksporta kāpumu par 13,6% nodrošināja turbopropelleru dzinēju un mobilo telefonu eksports. Jāatzīmē, ka arī importa datos attiecīgajām precēm ir fiksēti līdzīgi pieaugumi, kas norāda uz re-eksporta kāpumu.

Lai arī pašreiz eksporta kāpumu turpmākajos šī gada mēnešos nekas neapdraud, jo ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī un Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem turpmākajos mēnešos ir uzlabojies. Taču ir svarīgi atzīmēt, ka līdzvērtīgu eksporta pieauguma tempu kā februārī uzturēt ilgu periodu būs diezgan grūti un tas nav saistīts tikai ar ārējo pieprasījumu. Spēju apmierināt augošo ārējo pieprasījumu, tajā skaitā, ir atkarīgs arī no ražošanas kapacitātes. Eksportētājiem kļūs arvien sarežģītāk kāpināt apjomus, pie augstām jaudu noslodzēm uz doto brīdi no vienas puses un vājām investīcijām iekārtās un tehnoloģijās no otras puses. Papildus tam ražošanas apjoma palielināšanu ierobežo darbaspēka pieejamības problēma. Tādējādi eksporta pieauguma tempi vidējā termiņā būs atkarīgi no veiktajām investīcijām tagad. Investīciju aktivitāte apstrādes rūpniecības nozarē pēdējos gados bija ļoti vāja, taču pērnajā gadā tieši pēdējā ceturksnī investīcijas apstrādes rūpniecībā pieauga par 21,2%, kas ir pozitīvs signāls pie tik augstām jaudu noslodzēm.

Foto: Pixabay