Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2009.gada janvāra beigās bija 8,3%, salīdzinot ar 2008.gada decembri tas palielinājies par 1,3% punktiem, informē Nodarbinātības valsts aģentūras speciāliste Iveta Kancēna.

Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir palielinājies par 14001 cilvēkiem. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2009.gada janvāra sākumā bija 76435, bet janvāra beigās – 90436 bezdarbnieki. Bezdarbnieku statuss janvārī tika piešķirts 20862 cilvēkiem, tas ir par 4454 cilvēkiem jeb 27,1% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī.

NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos 2009.gada janvārī piedalījās 17235 bezdarbnieki, no tiem janvārī dalību pasākumos uzsāka 13964 bezdarbnieki. Karjeras konsultācijas 2009.gada janvārī saņēmušas 7375 personas, no tām 5636 bezdarbnieki un darba meklētāji.

Zemākais bezdarba līmenis (līdz 7,5%) janvārī reģistrēts: Tukuma rajonā – 5,5 %, Rīgas pilsētā - 6,2%, Jūrmalas pilsētā – 6,4%, Jelgavas pilsētā – 6,8%, Daugavpils pilsētā – 7,3%, Valmieras rajonā – 7,3%, Ventspils rajonā – 7,4%, Talsu rajonā – 7,4%, Ventspils pilsētā – 7,5%.

Augstākais bezdarba līmenis 2009. gada janvārī reģistrēts: Rēzeknes rajonā – 19,4%, Ludzas rajonā – 15,8%, Preiļu rajonā – 14,5%, Balvu rajonā – 14,3%, Rēzeknes pilsētā - 14,1%, Dobeles rajonā – 13,0%, Krāslavas rajonā – 12,7%, Kuldīgas rajonā– 11,3%, Liepājas rajonā – 10,5%.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica: „Visaugstākais bezdarba līmenis reģistrēts Rēzeknes un Ludzas rajonos, taču bezdarbs janvāra mēnesī strauji pieauga Rēzeknes pilsētā, Dobeles, Kuldīgas, Aizkraukles un Jēkabpils rajonos. Mainījies bezdarbnieka statistiskais portrets: bezdarbnieku vidū pārstāvētas visas vecuma grupas, apmēram puse bezdarbnieku ir ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmoreiz vīriešu bezdarbnieku ir vairāk nekā sieviešu: NVA uzskaitē janvāra beigās bija 50,6% vīriešu un 49,4% sieviešu.

Janvāra beigās NVA datu bāzē bija reģistrētas tikai 2549 aktuālas vakances. Visvairāk tiek pieprasīti visa veida pārdošanas speciālisti – gan klientu konsultanti, gan kasieri, gan mazumtirdzniecības pārdevēji, pieprasīti tiek arī, piemēram, šūšanas operatori, kuģu remontatslēdznieki, metinātāji, restorāna pakalpojumu speciālisti, mežstrādnieki, apdrošināšanas aģenti... Brīvo darba vietu samazināšanās raksturo ekonomisko situāciju valstī kopumā – ja vakanču skaits sarūk tik strauji, tas nozīmē, ka uzņēmējdarbību skārušas nopietnas problēmas, kuras steidzami jārisina.”