Valdība atbalstījusi grozījumus publisko iepirkumu likumā, ar kuriem paredzēts ieviest jaunu iepirkumu procedūru veidu – konkursa dialogs, pārskatīt vērtēšanas kritērijus un līgumcenu sliekšņus, kā arī atteikties no prasības iesniegumu izskatīšanas darbā pieaicināt ekspertus, kā arī rakstiski dokumentēt izskatīšanas gaitu.
Skaidrojot pieņemto lēmumu, finanšu ministrs Atis Slakteris uzsver: „Grozījumi publisko iepirkumu likumā dos iespēju ievērojami samazināt valsts pārvaldes izdevums un vienkāršot piemērojamās procedūras uzņēmējiem, vienlaikus nodrošinot iepirkumu atklātību un caurspīdīgumu tādā līmenī, kas spēj kalpot kā efektīvs kontroles mehānisms.”
Likums papildināts ar jaunu iepirkuma procedūras veidu – konkursa dialogs, kura mērķis ir izstrādāt vienu vai vairākus prasībām atbilstošus alternatīvus risinājumus ar pašu piegādātāju palīdzību, uz kuru pamata atlasītos kandidātus uzaicina iesniegt piedāvājumus. Pasūtītājs ir tiesīgs piemērot šādu iepirkuma procedūru vienīgi noteiktos izņēmuma gadījumos, un par katru konkrētu gadījumu lems Ministru kabinets.
Tā kā konkursa dialogs būs piemērojams tādu līgumu gadījumā, ar kuriem izveido publisko un privāto partnerību, bet ar publiskās un privātās partnerības izveidošanu saistītos jautājumus paredzēts regulēt publiskās un privātās partnerības likumā, kas nodots saskaņošanai ministrijās, jautājumus par konkursa dialoga piemērošanas uzraudzību ir paredzēts regulēt šajā likumā.
Turpmāk netiks piemērota norma, kas kā vienu no vērtēšanas kritērijiem nosaka vidējās darba devēja sociālās iemaksas apmēru. Pašlaik publisko iepirkumu likumā ietvertais regulējums neatbilst Eiropas Savienības tiesībām, jo vidējo sociālo iemaksu apmērs uz vienu nodarbināto nav saistīts ar iepirkuma priekšmetu, bet piegādātāju. Piedāvājumu izvēles kritērijiem ir jābūt noteiktiem tā, lai piedāvājumi būtu objektīvi izvērtējami. Vērtējot piedāvājumus, nav pamata izvērtēt pretendenta veikto vidējo darba devēja sociālo iemaksu apmēru uz vienu nodarbināto, jo minētais faktors nav saistīts ar pretendenta piedāvājumu.
Tā kā nav samērīgi liegt personai piedalīties iepirkuma procedūrās brīdī, kad tā vairs nav uzskatāma par administratīvi sodītu, no trīs gadiem uz 12 mēnešiem ir saīsināts termiņš, kura laikā kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā dēļ pieļautajiem profesionālās darbības pārkāpumiem.
Par visiem iepirkumiem, kuru līgumcena ir no1000 līdz 30 000 latiem piegādēm un pakalpojumiem un no 1000 latiem līdz 200 000 latiem būvdarbiem, būs jāpublicē paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā, paredzot vismaz 15 kalendāro dienu termiņu piedāvājumu iesniegšanai. No likuma izslēgta cenu aptaujas procedūra.
Atbilstoši izmaiņām iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir no 30 000 latiem līdz 92 755 latiem piegādēm un pakalpojumiem un no 200 000 latiem līdz 3 591 633 latiem būvdarbiem, piemēros konkursa procedūru ar saīsinātu piedāvājumu iesniegšanas termiņu (atklātam konkursam vismaz 30 kalendārās dienas) un būs jāpublicē paziņojums par procedūru IUB mājas lapā.
Iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena pārsniedz ES direktīvās noteiktos sliekšņus (Ls 92 755 piegādēm un pakalpojumiem un Ls 3 591633 būvdarbiem) piemērojama konkursa procedūra ar ES direktīvās noteiktajiem piedāvājumu iesniegšanas termiņiem (atklātam konkursam vismaz 52 kalendārās dienas), paziņojumus par procedūru publicējot gan IUB mājas lapā, gan ES Oficiālajā Vēstnesī.
Lai mazinātu nepamatoto iesniegumu skaitu un ļaunprātīgi nekavētu iepirkuma procedūru norisi, ar izmaiņām likumā tiks noteikta iesnieguma nodrošinājuma iemaksa, apstrīdot pasūtītāju pieņemtos lēmumus IUB.
Tāpat turpmāk IUB nebūs pienākums iesniegumu izskatīšanas komisijas darbā pieaicināt ekspertu vai iepirkuma lietpratēju, vienlaikus neizslēdzot ekspertu piesaistīšanas iespēju, ja tas nepieciešams katrā konkrētajā gadījumā, kā arī prasība iesniegumu izskatīšanas gaitu dokumentēt rakstveida protokolā. IUB ir paredzējis iesniegumu izskatīšanas komisiju darba norisi fiksēt ar tehniskiem līdzekļiem audio ieraksta veidā.
