Kā rāda Centrālās Statistikas Pārvaldes dati, tad, neskatoties uz ekonomiskās aktivitātes būtisku samazinājumu, pērn darba samaksa, īpaši ceturtajā ceturksnī, saglabāja ievērojamu pieauguma tempa inerci. Tā 2008. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada ceturto ceturksni, darba samaksa pieauga no 446 līdz 500 latiem (+12.0%), informē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Lai arī sabiedriskajā sektorā palielinājums veidoja 7.6%, kas ir gandrīz divreiz mazāks par privātajā sektorā piedzīvoto pieaugumu (+13.8%), tad sabiedriskā sektora bruto darba samaksa par 36% pārsniedz privātā sektora atalgojumu, attiecīgi 607 lati un 446 lati. Latu izteiksmē pieaugums privātajā sektorā strādājošajiem bija vien par 11 latiem lielāks, jeb 54 lati pret 43 latiem sabiedriskajā sektorā.
Kopumā 2008. gadā mēneša vidējā darba samaksa pieauga no 398 līdz 480 latiem (+20.7%). Straujāk darba samaksa pieauga privātajā sektorā un sasniedza 438 latus (+21.2%), bet sabiedriskajā sektorā pieaugums bija brangāks, un algas sasniedza 567 latu atzīmi (+18.9%). Ja vērtējam tendences, tad tās labi parāda 2008. gada 4. ceturkšņa algu izmaiņas pret trešo ceturksni. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kopējais darba algas pieaugums veidoja 2.4%. Sabiedriskajā sektorā tās palielinājās par 5.9%, bet privātajā sektorā tas samazinājās par 0.5%. Šogad piedzīvosim atalgojuma samazināšanos gan privātajā, gan sabiedriskajā sfērā. Vidējais bruto darba samaksas samazinājums būs atkarīgs no situācijas ekonomikā. Patlaban vērtējam, ka atalgojuma krituma apmērs sasniegs 5%.
Kā jau ierasts, privātais sektors rāda spēju ātri pielāgoties patiesajai situācijai ekonomikā. Izmaiņas notiek ātri un krasi, jo no tā atkarīga turpmākā uzņēmuma izdzīvošana. Kā atzīst atsevišķas amatpersonas, tad tā ir Latvijas viena no lielākajām priekšrocībām, ka bizness ir tik elastīgs. Tā rezultātā atsevišķās nozarēs algu samazinājums ir pat 30 un 40 procentu. Ja tas ir pamats, lai ar to lepotos, tad sabiedriskā sektorā algu izmaiņas notiek gausi, nevērtējot algu disproporciju pamatotību. Vēl pērnā gada sākumā Eiropas Komisija norādīja, ka Latvijā sabiedriskajā sektorā jāīsteno „atbildīga algu noteikšana”, un nav pieļaujama situācija, ka valsts sektors algu jomā izkonkurē privāto sektoru. Tādēļ, neskatoties uz plašo atalgojuma fondu samazināšanu, sabiedriskā sektorā algu samazināšanas iespējas joprojām ir ļoti plašas. Pagaidām tiek samazināti, galvenokārt, atalgojuma fondi un dažādas papildu piemaksas, prēmijas. Atalgojuma līmenis sabiedriskajā sektorā joprojām pārsniedz samaksu privātajā sektorā. Turklāt, lai sabalansētu budžetu, ir sagaidāms atkārtots algu samazinājums. Valdībai tas nebūs viegli izdarāms, jo sagaidāma asa sabiedrības pretreakcija. Tādēļ iespēju robežās ir jāizvairās no mehāniskas pieejas, visiem samazinot par vienādu procentu. Sabiedriskā sektora darba samaksas politikai ir nepieciešama pamatīga reforma. Lai to paveiktu, ir jāizstrādā sabiedriskā sektora algu klasifikators ar mērķi, lai tie ir salīdzināmi ar privāto sektoru un veidotos algu veidošanās caurskatāmība. Sabiedriskajā sektorā strādājošajiem ir jāveido jauni atalgojuma veidošanās principi. Publiskajā sektorā strādājošajiem jāsaņem vidēji 80% no privātā sektorā strādājošajiem. Darba samaksa pieaug, ja atbilstoši klasifikatoram pieaug darba samaksa arī privātajā sektorā. Tā veidotos apstākļi, kad darbinieks izvēlas saņemt lielāku samaksu, strādājot biznesā, vai lielāku drošību, strādājot valsts maizē.
Baltijas valstīs visaugstākā bruto darba samaksa 2008. gada ceturtajā ceturksnī, tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos, bija Igaunijā - 838 eiro, Latvijā - 711 eiro, Lietuvā - 672 eiro.
Sadarbības partneris:
