Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā” un šodien iesniedza starpinstitūciju saskaņošanai. Ziņojumā ir raksturota situācija darba tirgū, īpaši analizējot 2008.gada tendences, un aktualizētas vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2015.gadam.

Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka lai savlaicīgi sagatavotos paredzamajām izmaiņām darba tirgū, nepieciešams veikt attiecīgas izmaiņas arī izglītības un apmācības sistēmā, balstoties uz ciešu izglītības iestāžu un darba devēju sadarbību. Tāpēc tiek rosināts Izglītības un zinātnes ministrijai ikgadējā pārskata ziņojumā par Izglītības attīstības pamatnostādņu 2007.–2013.gadam izpildes gaitu iekļaut informāciju par pasākumiem izglītības piedāvājuma izmaiņām, ņemot vērā sagatavotās darba tirgus vidēja termiņa prognozes. Papildus rosinām arī Labklājības ministrijai ņemt vērā šīs prognozes, izstrādājot darba tirgus īstermiņa prognozes un profesiju sarakstu bezdarbnieku apmācībai un pārkvalifikācijai.

Izstrādātās prognozes balstās uz 3 tautsaimniecības attīstības scenārijiem- bāzes, kas ir ar vislielāko varbūtību, kā arī straujākas un vājas izaugsmes scenārijiem. Tautsaimniecības attīstības scenāriji veidoti saistībā ar turpmākās ekonomiskās izaugsmes iespējām, ko lielā mērā nosaka pasaules finanšu krīzes attīstība.

2009. un 2010.gadā sagaidāms darba tirgus pieprasījuma sarukums, kas izraisīs bezdarba palielinājumu - bezdarba līmenis 2009.gadā var sasniegt 13%. Darba tirgus nostabilizēšanās prognozējama 2012.gadā un nodarbinātības pieaugums atsāksies 2013.gadā. Jāņem vērā, ka turpmākā ekonomikas izaugsme vairāk balstīsies uz produktivitātes pieaugumu un mazākā mērā uz nodarbinātības palielināšanos, ko noteiks augstā konkurence preču un pakalpojumu tirgos.

Ja pieprasījums kopumā saruks vienmērīgi visās profesiju grupās, tad piedāvājums samazināsies nevienmērīgi, radot darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atšķirības atsevišķās profesiju grupās. Lielākais darbaspēka pieprasījuma samazinājums sagaidāms būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Savukārt visātrāk no ekonomiskās lejupslīdes radītām sekām varētu atgūties transporta nozare.

Darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstība būs vērojama augstākās izglītības profesiju grupā, kur darbaspēka pārpalikums būs vērojams humanitārās un sociālās zinātnēs. Savukārt, inženieru un arhitektu profesiju grupa būs salīdzinoši labākā situācijā, un straujākas ekonomikas izaugsmes gadījumā pieprasījums pēc inženieru profesiju grupas pārstāvjiem var netikt pilnībā apmierināts.

Vidējās kvalifikācijas profesijās piedāvājums tikai nedaudz pārsniegs pieprasījumu, un var rasties pat situācija, ka nodrošinājums ar vidējās kvalifikācijas speciālistiem ir nepietiekams. Šāda situācija var rasties, ja ir pārāk mazs šo specialitāšu absolventu skaits vai viņu iegūtās prasmes nebūs atbilstošas. Paredzams, ka starp vidējās kvalifikācijas profesijām visvairāk pieprasītas darba tirgū būs mehāniķi un atslēdznieki, transporta līdzekļu vadītāji.

Sadarbības partneris: