autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Kāds nākotnē veidosies Latvijas eksporta zīmols?

Latvijas eksportā pašlaik nav viena skaidra zīmola un nav zināms, kādu vēstījumu eksporta tirgos mūsu valsts pašlaik nes, uzskata eksperti, kas iesaistīti projektā The Red Jackets, kura rezultātā paredzēts sumināt Latvijas spēcīgākos eksportējošo uzņēmumu zīmolus un apzināt, kāds šobrīd ir Latvijas eksporta tēls.

Pašlaik norit vairāku Latvijas uzņēmumu zīmolu analīze, nosakot 50 spēcīgākos eksporta zīmolus, kā arī desmit «uzlecošās zvaigznes». Projekta The Red Jackets analīzes gaitā no visiem Latvijas zīmoliem tiks atlasīti tie, kuru eksporta apjoms pārsniedz pusmiljonu Ls. Kopumā Latvijā ir 1178 šādas kompānijas, raksta DB.LV.

Latvija daudzās valstīs atpazīstama kā zeme, kurā pieejamas lētākas preces un pakalpojumi, tomēr ilgtermiņā Latvija nevēlas saglabāt šādu valsts tēlu, kur preču izmaksas ir zemākas tādēļ, ka, piemēram, cilvēkiem ir mazākas algas, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Ārlietu ministrijas ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs un vēstnieks Jānis Mažeiks norāda – Latvijas eksporta tēls pašlaik pastāv vien dažos reģionos un dažos tirgus segmentos. «Piemēram, NVS valstīs vēl aizvien darbojas stereotipiskais skatījums uz Latviju, kur ražo [tikai] šprotes un melno balzamu, un arī rietumos ne vienmēr šis Latvijas eksporta tēls ir skaidrs – daudzi zina par Latvijas kokrūpniecību, bet tajā pašā laikā ir nopietni uzņēmēji, kuri ir izbrīnīti par faktu, ka Latvijā ir arī mašīnbūve vai farmācija,» viņš stāsta. Vairāk par to, kāds D. Pavļuta un J. Mažeiķa skatījumā pašlaik ir Latvijas tēls un kas to varētu veidot nākotnē, uzziniet skatoties video augstāk!

Šobrīd Latvija potenciālo ārvalstu biznesa partneru vidū nereti izskatās «slidena», uzskata projekta The Red Jackets zīmolvede un zīmolu ligzdas Matka vadītāja Inese Apse-Apsīte. «Lai uzrunātu pasauli, mums jābūt gataviem. Mums jāizpilda kopējs mājasdarbs. Mēs taču paši ar aizdomām skatamies uz biznesa partneriem, kuri atnāk uz tikšanām nesagatavojušies, nefokusēti, slēpj savu izcelsmes vietu, neapzinās savas stiprās puses – tātad būtībā nāk ar nepilnīgu piedāvājumu. Šobrīd Latvija bieži pie biznesa pusdienu galda izskatās tieši tāda – slidena,» viņa secina. Tomēr tajā pašā laikā viņa pauž, ka, pieliekot pūles valsts eksporta tēla veidošanā un veiksmīgu uzņēmumu zīmolu apzināšanā, var cerēt, ka aizdomīgums pret Latviju izzustu. «Ja mēs sāktu aizvien vairāk apzināt savus spēcīgākos spēlētājus, izkristalizētos mūsu talanti. Un šos talantus mēs varētu atbalstīt, «apģērbjot» pareizās drānās, padarot pasaulei saprotamus un pamanāmus,» stāsta I. Apse-Apsīte.

Runājot par Latvijas izaicinājumiem, kas skar valsts tēlu un reputāciju eksporta tirgos, projekta un koncepcijas vizuālā noformējuma gādātāja DDB izpilddirektors Andris Rubīns stāsta – lai iekarotu cilvēku sirdis un prātus, ir jāpazīst valsts, jāpārzina kanāli un veidi, kā iegūt šīs valsts iedzīvotāju uzticību, jāatrod veids, kā pielāgot savu produktu dažādām kultūrām, ņemot vērā tradīcijas un paradumus. Vajadzīgs arī laiks un investīcijas. «Valsts tēlam ir nozīme, tomēr tā gan nav izšķiroša. Dažos gadījumos Latvijas valsts tēls var palīdzēt – piemēram, ja Latvija pozicionēta kā zaļa un tīra valsts, uzņēmumam, kas vēlas uzsvērt savu ekoloģiskumu, šī «aizmugure» varētu palīdzēt,» uzskata A. Rubīns. Viņš atklāj, ka Latvijas vārds varētu traucēt dažu nozaru uzņēmumiem, piesaucot citu valstu piemērus – piemēram, redzot īru viskiju, mēs uzreiz asociējam to ar kvalitāti, taču, piemēram, uz spāņu automašīnām raudzītos ar aizdomām, jo šī nozare nav kļuvusi par Spānijas zīmolu.

Visbiežāk no uzņēmēju puses dzirdētas negatīvas atsauksmes par Latvijas valsts tēlu Krievijas acīs, Db.lv atklāj Māris Lukins, Coface Latvia, kura pēta 200 izlases uzņēmumu «uzticamību», vadītājs. «Krievijas tirgus vērtējams kā izaicinājums – gan politiskās, gan ekonomiskās vides dēļ, tomēr te palīdz Latvijas produktu jau izsenis veidotā labā reputācija,» viņš stāsta, piebilstot, ka izaicinājums pastāv arī Āzijas vai Amerikas tirgos, kur iespējamie partneri par Latviju nezina tikpat kā neko. «Tādēļ ir svarīgi, lai tas, ko kāds par Latviju zina, ir pēc iespējas labāks,» norāda M. Lukins. Tam piekrīt arī Inese Andersone no GatewayBaltic – jo ģeogrāfiski tālāk valsts atrodas no Latvijas, jo mazāks tajā priekšstats par mūsu valsti, tomēr tad paveras priekšrocība par Latviju stāstīt to, ko gribas savā valstī izcelt.

Labāko eksporta zīmolu apzināšana un uzteikšana pašiem uzņēmumiem nepieciešama kā «uzsišana uz pleca», uzskata DDB izpilddirektors, norādot, ka laba piemēra izcelšana cels latviešu uzņēmēju pašapziņu, radīs iedvesmu un «kalpos kā bāka, kas rāda gaismu citiem kuģotājiem». Projektā iesaistītie eksperti secinājuši – Latvijai nevajag vienu lielu «Skype» vai milzīgu «Nokia», Latvijas tēlu veido daudzi mazāki izcili spēlētāji, ko I. Andersone salīdzina ar tādu kā «Latvijas sportistu izlasi». «Ja valstij ir viens spēlētājs, tad pastāv liels risks – ja ar šo «nokiju» kaut kas atgadīsies, cietīs valsts tēls kopumā,» viņa stāsta.

A. Rubīns uzskata, ka līdz ar veiksmīgāko Latvijas eksporta zīmolu apzināšanu tiks palīdzēts visiem, kas vēlas stāstīt par Latviju. «Nereti visvairāk uzzina par tādiem uzņēmumiem un veiksmes stāstiem kā Madara un Stenders, kuriem ir ne vien labs produkts, bet arī veiksmīgi stāstnieki. Tomēr ar šiem dažiem veiksmes stāstiem nevajag aprobežoties, un citiem uzņēmumiem jāmēģina mācīties – šis projekts būs lieliska iespēja pilnveidot pašiem sevi, lai runātu, ko Latvija sasniegusi, un celt saulītē tos uzņēmumus, kas līdz šim nav bijuši tik labi redzami,» stāsta A. Rubīns.

«Mums ļoti patīk runāt par valsts tēlu, reputāciju kā kaut ko atsvešinātu, ar mums pašiem nesaistītu un no mums neatkarīgu. It kā valsts un tās stāsts nebūtu stāsts par mums pašiem. Mēs allaž gaidām, kad institīcijas, atbildīgie kadri sagudros reklāmas kapmaņas, lozungus, ko «uzlipināt» mums virsū. Itin bieži to esmu dzirdējusi arī no uzņēmumiem – ak, mēs, nabadziņi, mums nav aizmugures. Skandināviem ir, britiem ir, mums nekā. Bet kā būtu mēģināt apzināties savas stiprās puses, pacensties apzināties savu spēku un talantus, vienoties šajā apziņā un tikai tad radīt jelkādus priešstatus par sevi pasaulē? Lielākais izaicinājums ir nevis «ļaunā» pasaule, kura «par mums neko nevēlas dzirdēt», bet gan mēs paši ar savu spēju vai nespēju apvienoties kopējā vēstījumā,» uzskata projekta zīmolvede I. Apse-Apsīte.

Lai saprastu, kas ir Latvijas eksporta izlase – The Red Jackets -, tiek veikts filtrācijas process un pētījums ar vairākiem posmiem, līdz tiks atrasti 50 izcilākie eksportētāji, kas nes Latvijas vārdu pasaulē, skaidro projekta organizētāji. Šobrīd norisinās intervijas ar 200 Latvijas eksportētājiem, kā arī Coface veic kredītreitingu analīzi, lai noteiktu simts Latvijas izcilākos eksportētājus. Tālāk ekspertu panelis izvērtēs un vienosies par tiem 50 izcilākajiem eksportētājiem, kam tiks piešķirts The Red Jackets tituls. Tāpat projekta ietvaros tiek meklētas ambiciozas un interesantas Latvijas «uzlecošās zvaigznes», kam šobrīd vēl nav 500 tūkst. Ls apjomģs eksports, bet ir ambīcijas to sasniegt tuvāko trīs gadu laikā!

Projetkā iesaistīti vairāki partneri – GatewayBaltic ir projekta idejas autors, kā arī veic Red Jackets projekta vadību un pētījuma veikšanu, lai identificētu Latvijas eksporta izlasi; DDB veic zīmola auditu un kontroli, kā arī izstrādā The Red Jackets vizuālo iepakojumu; Matka – zīmola audits un kontrole, Uzlecošo Zvaigžņu identificēšana, darba grupas vadība; Cube – The Red Jackets digitālie risinājumi; Coface – eksporta uzņēmumu kredītreitingu analīze; SSE Riga – pētījuma metodoloģija, projekta ilgtspēja, mācību materiālu izveide, prakses iespēju platformas nodrošināšana; Ekonomikas ministrija – kvantitatīvo datu piegāde, dalība ekspertu panelī un darba grupas semināra norisē un satura tālākā komunikācijā, budžeta resursu alokācija komunikācijas rīku izveidē un ieviešanā; LIAA – dalība ekspertu panelī, Uzlecošo Zvaigžņu kvalitatīvā filtrācija, iesaistoties LIAA ārējo pārstāvniecību vadītājiem, dalība ekspertu panelī un darba grupas semināra organizācija un norisē un tālākā komunikācijā ar uzņēmumiem; Ārlietu ministrija – dalība ekspertu panelī, darba grupas semināra norisē un satura tālākā komunikācijā, nododot komunikācijas materiālus Latvijas vēstniecībām ārvalstīs; LTRK – dalība ekspertu panelī, darba grupas semināra norisē un satura tālākā komunikācijā gan kameras biedriem, gan dodoties ārvalstu vizītēs; LGA – dalība ekspertu panelī, darba grupas semināra norisē; Valsts Prezidenta kanceleja, Ministru Prezidenta kanceleja – dalība ekspertu panelī, darba grupas semināra norisē un satura tālākā komunikācijā, nododot komunikācijas materiālus diplomātu vizītēs ārvalstīs; Dienas Bizness – projekta informatīvais partneris, dalība ekspertu panelī.

Pievienot komentāru