Lai eksportētu vajadzīga lieliska ideja, neatlaidīgs darbs un nedaudz veiksmes

Lai Latvijas uzņēmumi, kuru pamatbizness ir nevis masu produkcijas ražošana, bet gan specifisku nišu produkti vai pakalpojumi, gūtu panākumus eksporta tirgos, visa pamatā jābūt unikālai, neierastai biznesa idejai, personiskai pārliecībai un aizrautībai, kā arī spējai elastīgi piemēroties dažādām biznesa vidēm un tirgus prasībām.

Tā secināja portāla Nekrize.lv rīkotās ekspertu diskusijas dalībnieki – pārstāvji no Latvijas uzņēmumiem, kuri jau veiksmīgi iekarojuši eksporta tirgus gan Eiropā, gan Amerikā, Āzijā un pat Austrālijā. Ja ir ideja, pārliecība un spēja pielāgoties, tad nereti partneri nevis vaiga sviedros jāmeklē, bet viņi paši tevi atrod.

Diskusijas ievaddaļā DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norādīja, ka jāņem vērā – ar eksportu nodarbojas krietni mazāk nekā puse Latvijas uzņēmumu, un milzīga loma ekonomikā līdz ar to ir arī iekšējam patēriņam, par kuru nedrīkst aizmirst. Tomēr tieši eksports ir sava veida dzirkstele ekonomikas virzībai. Lai ilustrētu šīs „dzirksteles” daudzveidīgās izpausmes un ietekmi uz ekonomiku, viņš klātesošos iepazīstināja ar savu „četru eksportu” teoriju, kuras ietvaros netradicionālā veidā klasificējis eksportspējīgos uzņēmumus ne gluži pēc to pārstāvētās nozares, bet drīzāk – darbības stila. Pēc viņa domām, eksportspējīgie uzņēmumi iedalāmi tajos, kas ražo un tirgo:
„mazās, smukās, smaržīgās lietas”, par kurām iespējams radīt interesantu stāstu un kas padara dzīvi interesantāku,
„lielās un smagās lietas”, kas nav aizraujošas, taču rada vislielāko pievienoto vērtību uz vienu strādājošo,
industriālās amatniecības uzņēmumi, kas neražo masveida produkciju, taču Latvijas vēsturiskās rūpniecības tradīcijas un uzkrāto kompetenci izmanto šaurāku nišu produktu ražošanā (piemēram, specifiskai nozarei vai vajadzībām nepieciešamas iekārtas),
intelektuālie produkti, kuru vērtību un cenu pamatā veido tajos ietvertās zināšanas. Eksportā gan šī joma pagaidām nav dominējošā, tomēr tai ir liels potenciāls.

Vairums diskusijas dalībnieku gan saskaņā ar šo klasifikāciju pārstāvēja „smuko un smaržīgo” lietu kategoriju, kuras, pēc Strautiņa domām, neienes lielākos līdzekļus ekonomikā, tomēr tieši šo uzņēmumu spēkos ir mainīt priekšstatus par Latviju – radot pozitīvus veiksmes stāstus un labvēlīgas asociācijas ar dabiskām un skaistām lietām, kas palīdz cilvēku dzīvi padarīt labāku.

Kā norādīja zīmola Anna Bergmans vadītāja Māra Bergmane, viņas pārstāvētā produkta – zāļu tēju – ideja savulaik izaugusi no pašas vadītās saimniecības Upmaļi īstenotajām aktivitātēm lauku tūrisma jomā. „Ja cilvēki pie mums brauc atpūsties, tad viņiem arī ir kaut kas jāēd, bet, ja ēd, vajag arī padzerties. Tad nu gluži loģiski sākām gatavot tējas no pašu audzētiem augiem. Sākotnējais „eksports” mums notika, neizejot no saimniecības, jo vācieši, angļi un citu tautību pārstāvji paši brauca pie mums atpūsties, tad nu viņus arī cienājām. Un arī pirmie nopietnie partneri Lietuvā radās tieši no atbraukušo tūristu vidus – pie mums ieradās lietuvietis, kurš bija gatavs dibināt savā valstī uzņēmumu, lai strādātu tikai ar mūsu produkciju. Tas bija liels pārsteigums!” stāstīja M.Bergmane.

Viņa gan arī uzsvēra, ka, tikai uz nejaušībām nepaļaujoties, šogad uzsākta sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvi Vācijā, kurš palīdz ieiet šīs valsts tirgū.
Pārstāvniecību, starptautisko vizīšu un dažādu citu eksporta atbalsta instrumentu nozīmi diskusijas gaitā akcentēja arī LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja Iveta Strupkāja, kura sanākušos uzņēmējus informēja par LIAA sniegtajām iespējām. Kā viņa uzsvēra, visi atbalsta instrumenti ir orientēti uz to, lai palīdzētu uzņēmumiem – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – atvērt durvis uz citu valstu tirgiem un palīdzēt tikt galā ar organizatoriskiem jautājumiem tur, kur biznesa vide un tirgus prasības ievērojami atšķiras no Latvijas situācijas.

Biznesa vides atšķirības kā vienu no līdzšinējiem šķēršļiem eksporta potenciāla izmantošanā norādīja arī uzņēmuma Lāči īpašnieks Normunds Skauģis, kura pieredzē lielākais klupšanas akmens bijuši mēģinājumi uzsākt biznesu Krievijā. Lai arī patlaban uzņēmums šai tirgū darbojas, sākotnēji visi procesi ar muitas, nodokļu u.c. jautājumiem prasījuši daudz laika un nervu.

Ar biznesa vides atšķirībām saskārusies arī Stendera ārējās tirdzniecības vadītāja un uzņēmuma līdzīpašniece Ieva Eglīte. Viņas pieredzē interesantākais gadījums saistīts ar tirdzniecības vietas atvēršanu Saūda Arābijā, kur, piemēram, reklāmas materiālos aizliegts izmantot sievietes ķermeni, kas savukārt skaistumkopšanas nozarē ir ierasta prakse pie mums un citviet pasaulē.

Taču arī I.Eglīte piekrita Mārai Bergmanei – ja vien ir labs un interesants produkts, turklāt Stendera gadījumā arī uz sajūtām un labu apkalpošanas kultūru balstīta iepirkšanās iespēja, vairums partneru uzņēmumu atrod paši. Viņa norādīja, ka aptuveni 90% partneru paši uzmeklējuši Stenderu un vēlējušies uzsākt sadarbību. Tiesa, šis uzņēmums eksporta tirgos darbojas Latvijai pagaidām vēl ne tik ierastā formā – pēc franšīzes principa, kas savulaik izvēlēts tieši tādēļ, ka produktu pievienotā vērtība ir iespēja tos iegādāties jaukā, patīkamā atmosfērā.

Gan Stenderam, gan Lāčiem ir internetveikali, kuros iespējams pasūtīt preces arī no ārvalstīm, tomēr abu uzņēmumu vadība uzskata, ka tie līdz šim nav nodrošinājuši tik lielu apgrozījumu, kā varētu vēlēties. Tai pašā laikā – tie ir lielisks informācijas resurss par uzņēmumu. Tiesa gan, abi ražotāji tuvākajā laikā plāno pārveidot internetveikalus un nav atmetuši cerību arī šādā veidā palielināt eksporta apjomus.

Piekrītot Stendera izteiktajai tēzei, ka vietējo uzņēmēju iesaistīšana veikalu izveidē nāk par labu tirdzniecībai, jo veikalu īpašnieki pārzina vietējā tirgus īpatnības, modes preču zīmola QooQoo vadītāja, dizainere Aļona Bauska uzsvēra, ka viņas izstrādājumi patlaban pieejami veikalos Honkongā, Taivānā un Panamā. „Visi šie veikali ir mazi kultūras un dizaina centri, nevis lielie veikalu tīkli, un es uzskatu, ka tas ir pluss – viņi paši aktīvi strādā, lai popularizētu savos veikalos pieejamās preces, akcentējot to unikalitāti,” piebilda dizainere.

Rezumējot, kur slēpjas panākumu faktori ieiešanai ārējos tirgos, N.Skauģis teica: „Mūs neviens tur negaida atplestām rokām, ceļš jāizcīna pašiem, jāapzinās, cik lielus tēriņus varam atļauties, kamēr apgūsim jauno tirgu, cik daudz būsim gatavi ieguldīt, kad tur lietas sāks notikt pa īstam. Vajadzīga liela izturība un neatlaidība, bet latviešiem tās netrūkst. Katrā ziņā – ja strādāsim, rezultāti agrāk vai vēlāk taču būs!”

Autors: Nekrize.lv / BNA