autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Latvijas preču eksports gada pirmajā ceturksnī pieauga par 5,8%

Kā liecina aktuālākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums 2018. gada martā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi samazinājās par 2,7%. Lielā mērā preču ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritumu noteica eksporta vērtības samazinājums par 6,1%, bet importa vērtība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, samazinoties vien par 0,2%, informē Finanšu ministrija.

Tajā pašā laikā ir būtiski atzīmēt, ka šā gada martā eksportēto preču vērtība bija 966,2 miljoni eiro, kas ir par 3,6% vairāk nekā šā gada februārī un par 1,7% vairāk, salīdzinot ar 2017. gada vidējo preču eksporta vērtību. Tas liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs un augošs, ko arī apliecina Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums šā gada martā par 5,8%. Savukārt preču eksporta kritumu gada izteiksmē pamatā noteica augstais pagājušā gada eksporta līmenis, kas pārsniedza 1 miljardu eiro. Turklāt, neskatoties uz eksporta kritumu šā gada martā, pirmajā ceturksnī kopumā preču eksports bija par 5,8% augstāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Analizējot eksporta izmaiņas par preču grupām, jāsecina, ka preču eksporta vērtības samazinājumu galvenokārt ietekmēja izmaiņas lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā. No šīs preču grupas īpaši jāizceļ graudaugu produktu un eļļas augu sēklu eksporta kritums. Tieši šo produktu eksporta straujais samazinājums noteica kopējo lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kritumu par 14,7%. Ir būtiski atzīmēt, ka augstākminēto preču eksportam ir sezonāls raksturs un atkarīgs no novāktās ražas. Tradicionāli lielākais graudaugu un sēklu eksports ir vērojams gada rudens mēnešos, kad tā apjoms var vairākas reizes pārsniegt eksporta apjomu citos gada mēnešos. Tādējādi šo preču eksporta izmaiņas šā gada martā neliecina par eksporta attīstību turpmākajos mēnešos, īpaši rudens sezonā.

Būtisks eksporta vērtības samazinājums ir fiksēts arī satiksmes līdzekļu preču grupā, kopumā par 23,6%, ko ietekmēja gaisa kuģu eksporta kritums. Gaisa kuģu eksports vidēji veido vien dažus simtus tūkstošu eiro mēnesī, un pērnā gada martā šo preču eksports par vairāk nekā 21 miljonu eiro jāuzskata par vienreizēju darījumu, kurš ir saistīts ar reeksportu. Līdz ar to augstā bāze pagājušajā gadā negatīvi ietekmēja šo preču eksportu šā gada martā.

Var secināt, ka eksporta kritumu martā galvenokārt ietekmēja sezonāla rakstura faktori un reeksporta kritums. Ja izslēgtu graudaugu, sēklu un gaisa kuģu eksporta samazinājumu no kopējā preču eksporta, tad eksporta vērtības kritumus gada griezumā būtu vien -0,1%.

No citām preču grupām jāatzīmē ķīmiskos rūpniecības ražojumus, kuri pēc gandrīz divu gadu nepārtraukta eksporta kāpuma, šā gada martā pirmo reizi samazinājušies kopā par 9,5%. Kritumu ietekmēja mēslošanas līdzekļu eksporta vērtības samazinājums uz Burkinafaso un farmaceitisko produktu eksporta samazinājums uz Lietuvu un Lielbritāniju.

Tajā pašā laikā pārējās pēc īpatsvara nozīmīgākās preču grupās, piemēram, koka un koka izstrādājumu un metālu grupās šā gada martā fiksēts kāpums, attiecīgi par 4,1% un 16,8%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Koka eksportu pozitīvi ietekmēja neapstrādāto kokmateriālu un kokskaidu plātņu eksporta kāpums uz Zviedriju, Somiju un Franciju. Savukārt metālu eksportu veicināja dzelzs atkritumu un lūžņu eksporta pieaugums uz Turciju, Igauniju un Zviedriju.

Vērtējot eksporta attīstības iespējas nākamajos šā gada mēnešos, tad perspektīvas joprojām saglabājas optimistiskas, taču eksporta pieaugums virs 10%, kas bija fiksēts iepriekšējos mēnešos, visdrīzāk neatkārtosies. Ekonomikas konfidences radītāji Eiropas Savienībā (ES) vidēji saglabājas augstā līmenī, tomēr konfidences līmenis ir nedaudz zemāks nekā šā gada sākumā un pērnā gada beigās. Vienīgi Lietuvā, Latvijas preču eksporta lielākajā tirgū, pretēji ES valstu vidējiem radītājiem, ekonomikas konfidence turpina palielināties.

Vērtējot arī jaunākās Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozes, jāsecina, ka vidējais ES-27 iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2018. gadā ir prognozēts 2,5% apmērā, kas ir pietiekami spēcīga izaugsme, taču pērn ES-27 IKP palielinājies par 2,6% un tas bija par 0,6 procentpunktiem straujāk nekā 2016. gadā. Tāds ekonomikas paātrinājums ES, kāds bija fiksēts 2017. gadā, šogad nav sagaidāms, līdz ar to arī Latvijas preču eksporta pieaugums visticamāk būs nedaudz zemāk nekā pērn, kad preču eksporta vērtība pieauga par 10%.

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru