autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Gads Krievijas sankciju ēnā

87

Apritējis gads, kopš Krievijas Federācija aizliedza no Eiropas Savienības ievest virkni pārtikas produktu.

Vissmagāk aizliegumu izjutuši piensaimnieki, taču tie nav zaudējuši apņēmību un cerīgi skatās uz jauniem tirgiem. Daudz sliktākā situācijā esot augļu un dārzeņu ražotāji, kuriem atrast jaunus noieta tirgus produkcijas specifikas dēļ ir daudz sarežģītāk un pat pašu mājās jākonkurē ar Polijas audzētājiem.

Reaģējot uz Eiropas Savienības un ASV noteiktajām pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātās elites vērstajām sankcijām, Krievija, paziņojot, ka radušos deficītu spēs aizstāt ar pašmāju ražojumiem, aizliedza saviem uzņēmējiem importēt virkni pārtikas produktu.

Aizlieguma rezultātā Krievijas veikalu plauktos aizliegtajām produktu grupām ir ievērojami mainījies valstu – preču importētāju – sastāvs, pieaugot Izraēlas, Turcijas, Baltkrievijas, Ķīnas, ne ES valstu īpatsvaram. Tāpat būtiski pieaudzis Krievijā ražoto preču īpatsvars. Sevišķi tas novērojams piena un gaļas produktu grupās. Piena produktu grupā būtiski pieaudzis arī Baltkrievijā ražoto preču īpatsvars, tā konstatējusi Ekonomikas ministrija. Savukārt iepriekš uz Krievijas tirgu orientētie Latvijas ražotāji lēnām pierod pie situācijas un pacietīgi meklē jaunus noieta tirgus. Pagaidām kompensēt zudušā Krievijas tirgus ienākumus tiem nav izdevies, bet Ekonomikas ministrija atgādina, ka embargo pakļautie produkti veido tikai 0,5% no Latvijas kopējā eksporta.

Padoties negrasās

Lielākā uz Krieviju eksportējošā nozare, līdz ar to arī vissmagāk embargo izjūtošā, ir pārtikas nozare. Tās īpatsvars kopējā eksporta struktūrā uz Krieviju sasniedz 41% jeb 457 miljonus eiro gadā. Statistiski embargo pakļautie pārtikas produkti veido tikai 5% no tiem, ko eksportē uz Krieviju, taču piena pārstrādātājiem tas ir vājš mierinājums.

Pirms Krievijas sankciju ieviešanas piena produktu eksports uz Krieviju sasniedza 28,8 miljonus eiro. Tomēr, salīdzinot 2014. gada pirmo un otro pusi, piena produktu eksports samazinājās par 90%, kas ir visdramatiskākais kritums starp visām nozarēm. 2014. gada pirmajā pusē piena produktu eksports veidoja 26,5 miljonus eiro, bet pēc Krievijas noteiktā embargo kopējais piena produktu eksporta apjoms veidoja vien 2,3 miljonus eiro.

«Mums tas bija diezgan smags trieciens, jo mēs uz Krieviju eksportējām 48% savas produkcijas,» saka a/s Jaunpils pienotava vadītāja Ilze Aizsilniece un neslēpj, ka, salīdzinot ar pērno gadu, realizācijas rādītāji šogad joprojām atpaliek par 50%. Šie rādītāji piena pārstrādātāju vidū Jaunpils pienotavu padara par vieniem no lielākajiem zaudētājiem. Uzņēmums tajā gan var vainot tikai pats sevi, jo līdz sankciju ieviešanai pat nebija centies piedalīties nozares izstādēs vai īpaši meklējis jaunus noieta tirgus. To atzīst arī NRA.lv I. Aizsilniece.

Taču tagad uzņēmums aktīvi izmanto valdības un Eiropas Savienības sniegto atbalstu, lai piedalītos starptautiskās izstādēs un meklētu jaunas iespējas savas produkcijas realizācijai.

«Esam bijuši piecās izstādēs un tirdzniecības misijās. Arī Ķīnā un Indijā, kur redzam potenciālos tirgus. Tirgus ar potenciālu atrasts arī Amerikā, taču ir vajadzīgs laiks, lai patērētājs iepazītos ar produktu, taču uz Krievijas tirgu mēs atpakaļ vairs neskatāmies – meklējam jaunus,» optimistiska ir I. Aizsilniece.

Sankcijas bija spēcīgs sitiens arī gaļas pārstrādātājiem. Krievijas noteiktais embargo samazināja nozares eksportu par 33,9%. Atsevišķi gaļas ražotāji norāda, ka līdz ar Krievijas tirgus zaudēšanu ir novērojama īpaši augsta konkurence iekļūšanai ārvalstu tirgos, taču plinti krūmos negrasās mest arī viņi.

Veiksmes stāsti

Politiski saspīlētās attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju tiek vainotas arī tajā, ka aizliegumā pārdot Krievijā savu produkciju iedzīvojās arī zivju pārstrādātāji. Ievest jebkādus zvejas produktus Krievijā tiem ir aizliegts kopš jūnija sākuma.

Kaut arī parādījušies pirmie signāli, ka šo aizliegumu tuvākajā laikā var atcelt, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits atzīst, ka sankcijas skārušas apmēram 50% no nozares eksporta. Zaudēto eksportu nozare ar dažādām sekmēm cenšas atrast jaunos tirgos.

«Visi strādā, lai maksimāli ieietu citos tirgos. Tagad eksportējam uz 55 valstīm,» saka nozares pārstāvis. Iekarot jaunus tirgus palīdz arī aizvien lielāku nozīmi mazumtirdzniecībā gūstošās privātās preču zīmes.

«Tagad tas ir vienkāršāk nekā pirms 20 gadiem, tagad ir tirgotājiem piederošās preču zīmes, dalību kurās var iegūt ar kvalitāti un cenu. Nav jācīnās ar lielām preču zīmēm, kas tirgus iekarošanu padarītu daudz sarežģītāku un dārgāku,» saka D. Šmits.

Šajā cīņā labs piemērs esot SIA Karavela, kas Skandināvijā, piedāvājot tās patērētājam pazīstamu produktu, no tirgus izspiedusi lielu Dānijas uzņēmumu.

Sūdzēties nav jēgas

Vispesimistiskākie starp sankciju skartajiem ir ogu, augļu un dārzeņu ražotāji. Tie nesūdzas par zaudētajiem eksporta tirgiem – problēmas rada eksportu zaudējušās Polijas kolēģi, kas Krievijā neiegūto cenšas kompensēt, pārplūdinot kaimiņzemes ar savu krietni lētāko produkciju. Nozares pārstāvji atzīst, ka eksports tiem nav aktuāls jautājums, jo jau tā ne tas lētākais produkts kļūtu vēl dārgāks. Atliek pieciest poļu diktētos tirgus noteikumus un pārdot savu produkciju par zemāku cenu.

«Tirgi ir pilni ar lētajām poļu ogām un dārzeņiem. Arī mums jālaiž cenas zemāk – par desmit līdz piecpadsmit procentiem,» jautāta, kā nozares pārstāvji iemācījušies sadzīvot ar sankciju diktētajiem spēles noteikumiem, saka Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes locekle Māra Rudzāte. Tirgus grūtību dēļ lepnumu nozare gan nav zaudējusi un pamanās arī vēl ieknābt piensaimniekiem. «Mēs nekur nesūdzamies, neesam piens, kas var mēģināt kaut ko izsist no valsts,» saka nozares pārstāve.

Sit zemniekam un pārstrādātājam

Krievijas Federācijas noteiktajām ekonomiskajām sankcijām pakļautie produkti:
• svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa;

• svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa;

• svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti;

• sālīta, žāvēta vai cepta gaļa;

• zivis, vēžveidīgie, moluski un tamlīdzīgi ūdens bezmugurkaulnieki;

• piens un piena produkti;

• dārzeņi un ēdamie sakņaugi;

• augļi un rieksti;

• desas un analogi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti;

• gatavi pārtikas produkti no gaļas;

• gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavoti uz augu tauku bāzes;

• pārtikas produkti (pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes).

Avots: http://government.ru/

Jānis Lasmanis

Pievienot komentāru